Pirmdiena
21.01.2019
14:22
Sadaļas kategorijas
2012.gads [1]2010.gads [1]
2009.gads [0]2008.gads [0]
1991.BDMB draugi
Meklēšana
Sociālie tīkli
Statistika

1991.gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība (BDMB)

Rakstu katalogs

Sākums » Raksti » BDMB ekskursijas » 2012.gads

Mārupes barikāžu biedrība pie kolēģiem Lietuvā

Brauciens līdz Lietuvas galvaspilsētai Viļņai noritēja bez starpgadījumiem. Lietuvas Seima ēkā mūs

sagaidīja Seima aizstāvji 1991. g. janvāra drūmajās dienās.

Mūs detalizēti iepazīstināja ar to dienu notikumiem, kā arī deva mums iespēju pasēdēt seima sēžu zālē un 

justies kā deputātiem.

Daži pat ieņēma vietas pie seima vadītāju galda, pat tēloja „runas vīrus” tribīnē. Tālāk mūsu ceļš veda uz KGB muzeju.

Muzejā ekskursiju vadīja patriotiski noskaņots lietuviešu jaunietis un rādīja kameras, kur čekisti turēja

ieslodzījumā politieslodzītos, spīdzināja un slepkavoja ieslodzītos. Normāla cilvēka prātam neaptverami…

Tālāk - mūs iepazīstināja ar partizāniem, kuri nogalināti cīņās par Lietuvu (1944 – 1953), veltītu

kolumbāriju – vairāk kā 600 vārdu un simbolisku zārku…

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Lietuvas Republikas Seimas pagalmā
 

Apmeklējām 13. janvārī Padomju armijas nogalināto TV torņa aizstāvju memoriālu Antakalna kapsētā.

Turpat netālu atdusas arī varenais un drosmīgais Lietuvas komunistiskās partijas pirmais sekretārs –

īstenais Lietuvietis un arī pirmais neatkarību atguvušās Lietuvas prezidents ALGIRDAS

BRAZAUSKAS.

 

 

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
   Antakalna kapos
 

 

Un tad – nežēlīgo 1991. g. 13. janvāra notikumu vieta – Viļņas televīzija tornis 

(h=326,5m, te nu mēs esam augstāki – 365,8m). Tornī apmeklējām bojā 

gājušo piemiņas muzeju, kā arī no torņa augstumiem vērojām Viļņas panorāmu.

Starp citu, 2000. g. Lietuvas karaļa kronēšanas dienā 06. jūlijā (Valsts svētki, 

pirmais un vienīgais Lietuvas karalis Mindaugs kronēts 1253.g. 06. jūlijā).

TV tornī 168 metru augstumā tika pacelts 1300 kvadrātmetru liels Valsts karogs

(svars 130 kg.). Noturējies gan tikai 3 stundas, jo sācis līt un karoga svars stipri pieaudzis.

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Pie Viļņas TV torņa kopā ar Lietuvas kolēģiem V.Virukaiti un A.Kamenski 
 

Novakarē dodamies uz Trāķiem, jo tur ir sarunāta naktsmītne.

Naktsmītne pilsētiņas nomalē, netālu no viena no daudzajiem Trāķu ezeriem.

Naktsmītnē saimniece mūs sagaida ar vakariņām, kas patiesībā ir pusdienas, jo visas dienas garumā bijām aizņemti pasākumos.

Vēlā vakara stundā groziņu vakars, kopīga pasēdēšana. Arī odi vēlējās būt kopā ar mums, jo vakars bija ļoti silts.

 

 
 

 

 
 
 
 
Eiropas ģeogrāfiskais centra
 
















Rīts. Ceļš mājup. Bet vai tad tikai braukt – taču tik daudz interesanta kaimiņu zemē. 
Un tā – meklējam Eiropas ģeogrāfisko centru – to jau 1989.g noteicis 
Francijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts. 26 km. Attālumā no Viļņas Molētu ceļā 
atrodam un iemūžinām īsto Eiropas centru. 
(Kādreiz taču mūsu Krišjānis Valdemārs aprēķināja, ka 
Eiropas centrs ir Kolkas ragā.) 
Par godu 2004. gada 1. maijam – dienai, kad Lietuva iestājās ES, 
te uzcelts obelisks ar ES simboliku.


Dodoties tālāk pie Molētiem nogriežamies uz Ķuļoņu ciematu, 
kura tuvumā atrodas Lietuvas etnokosmoloģijas muzejs – 
pasaulē pirmais un joprojām vienīgais tāda veida muzejs. Vārds 
saistās ar diviem vārdiem – etnisks un kosmoss. 
Muzeja aizsācējs un dibinātājs Gunārs Kakars – latvietis. 
Muzeja vēsture sākusies vēl 1969. g., kad no Viļņas Universitātes 
šeit pārceļ astronomijas observatoriju, kurā arī strādājis Gunārs Kakars. 
Tad arī radusies doma par jaunas zinātnes nozares izveidošanu. 
Bez savdabīgā un interesantā muzeja apmeklējuma, iepazināmies 
ar observatoriju un aplūkojām milzu teleskopu.

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs
 

Un tālāk ceļš uz Biržiem – taču mazliet nokļūdījāmies un gandrīz aizbraucām

uz Pasvali (ļoti stipri lija). Tādā sakarā nokavējām ekskursiju Biržu pilī –

dižkunigaišu Radivilu rezidencē (pēdējie īpašnieki grāfu Tiškeviču dzimta) –

kur iekārtots „Sela” muzejs. Muzejā iepazināmies ar izglītojošo programmu

„Žaldoka alus”, kas stāsta par senajām alus darīšanas tradīcijām, dodot

iespēju nogaršot alu, sieru, pašceptu maizi un kopā ar folkloras

grupu uzspēlēt koka stabules, iepūst ragā, māla svilpē un padejot.

Vecākais ir „Biržu alus”, kuru 1686.g.sāk darināt Brandenburgas 

markgrāfiene Ludviga Karolina Radvilaite, Biržu īpašniece. Stāsta, ka

lietuvietis par labu uzskata tādu alu, ja to uzlej uz sola, apsēžas, bet 

pieceļoties sola ceļas līdz.

Apskatām pils nocietinājuma vaļņus, paceļamo tiltu un aizsardzībai vēl 

1575.g.veidoto pirmo mākslīgo (Širvēnas) ezeru (šobrīd 325 hektāri) 

sapludinot Apaščas un Aglonas upes. Uz grāfa Tiškevica XIX gs. vidū celto

Astravas muižu dodamies pāri ezeram pa visgarāko – 525 m –

kājnieku koka tiltu Baltijā.

Laiks jau vakara pusē. Tikai atliek iegādāties dažus lietuviešu gardumus 

un ceļš mājup – Skaistkalne, Bārbele, Stelpe, Vecumnieki…

Ar viesošanos pie kaimiņiem un redzēto grupa ir gandarīta.

 

 

 

Kategorija: 2012.gads | Pievienoja: osa (02.09.2012) | Autors: Ināra Iesalniece
Skatījumu skaits: 887 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]