1866.gadā vēlā rudenī sākās mācības jaunajā skolā. Šo gadu uzskata par Vandzenes skolas dibināšanas gadu. Skola atradās Dārtes ceļa labajā pusē, blakus tagadējām mājām "Mežotnēm". Tur mācījās ne tikai muižas, bet arī visa Vandzenes pagasta bērni. Sākumā bija 2 klases, vēlāk 4. Pirmajā gadā strādāja Klāsons viens pats, bet nākamajā gadā tika algots otrs skolotājs. 1867.-1868. gada ziemā par otru skolotāju strādāja Ernests Vīgners, vēlāk plaši pazīstamais komponists.
Vēl pirms skolas atklāšanas skolas priekšā iestādīja divas liepiņas, kas tagad izaugušas kuplas un raženas. Uz skolu veda bērzu apstādīts ceļš, par kuru raksta Vilis Veldre dzejolī "Bērzu gatve pie manas vecās skolas":
Šūpojies tu, zaļa bērzu gatve,
Kad tev cauri eju kluss un lēns.
Ir tāds prieks, ka mani ceļš vēl atved,
Reiz kur gāju desmit gadu zēns.
Ceļa malā,gatves kreisā pusē,
Kur starp bērziem tumšas liepas šalc,
Dārza stūrī vientulīgi klusē
Melniem logiem skolas divstāvs balts.
Baušļi, prieks un vecie bībeles stāsti,
Brīvstundas un daudzu draugu bars....
Gaišā gatve, glāsti mani, glāsti, -
Senas dienas šalc kā pavasars.
Liepas gaišas, vējainas un liegas
Man uz pieres un uz rokām liec!
Atminos: reiz kupenas bij stiegas,
Redzi, visām tomēr cauri iets.
Atminos vēl vakarus un rītus,
Šurpu nes ko senu šādu vējš.
Atminos vēl mirkļus aizvadītus...
Lai neviens tos šodien neizdzēš!
Līgo liega mana bērzu gatve,
Kad tev cauri eju kluss un maigs!
Mirdzi , ceļš, kas mani šurpu atved!
Gaiši raugās senu mirkļu vaigs.
Klāsons skolā nostrādā 20 gadus. Darbu turpināja Pēteris Cimmermanis, izcila personība, kas skolā nostrādāja 33 gadus. Visvecākā vandzenieku paaudze piemin viņu ar dziļu cieņu. Ansis Balmanis:"Cimmermanis bija gaismas devējs visam pagastam. Visi viņu mīlēja un godāja." Bijušie skolēni uzcēla pieminekli savam skolotājam Dārtes kapsētā.
Cimmermanim par palīgu strādāja Jānis Linde. J.Linde dzimis 1870. gada 21. augustā Vandzenes pagasta "Liepiņos", kur viņa tēvs bija Engures kroņa muižniecības mežsargs. 12 gadu vecumā mācās Oktes-Iģenes skolā Garlenes pagastā. Pēc tam mācījies K.Mīlenbaha vadītajā Talsu apriņķa skolā. Ieguvis tautskolotāja tiesības, ir par skolotāju arī Uguņciemā. Emigrē uz ārzemēm - dzīvo Somijā, Šveicē, Vācijā, Francijā, Anglijā un Beļģijā. Ārzemēs nodarbojas ar rakstniecību. 1921.gadā atgriežas Latvijā un dzīvo Rīgā.
Smags bija 1915.-1918.gads, vācu okupācijas laiks. Skolēnu bija mazāk, iedzīvotāji devušies bēgļu gaitās. Skolu vadīja vācietis Didrihsens. Galvenais priekšmets skolā bija vācu valoda.
1919.gadā par skolas pārzini sāka strādāt Indriķis Seržants un darbu turpināja 8 gadus. Sirmā vandzeniece, tagad jau aizsaulē aizgājusī Irma Zēberga sacīja:" Seržants bija dižs skolotājs. Mēs viņu cienījām un mīlējām". I.Seržants bija kora diriģents, režisors un aktieris, bibliotekārs un jautājumu vakaru vadītājs. Tika organizēti bāzāri (pašdarinātu priekšmetu pārdošana), iegūtos līdzekļus izlietoja grāmatu iegādei un Iģenes baznīcas ērģeļu būvei. Kara laikā Seržants devās bēgļu gaitās. Pēc atgriešanās vācu okupācijas vara viņu apcietināja, bet pēc Vandzenes barona galvojuma tika atbrīvots. Kad nodibinājās Latvijas valsts, I.Seržantu ievēlēja par Vandzenes skolas pārzini. Viņš lielu uzmanību veltīja skolas apkārtnes izdaiļošanai.
VANDZENES SKOLA NO 1935. - 1954. GADAM.
1935.gadā par Vandzenes 4 klašu pamatskolas pārzini tika iecelts Kārlis Ansons. Divus gadus vēlāk 1937.gadā skolai pievienoja Skreites pamatskolu. Izveidojās sešklasīgā pamatskola, kurai telpas ierādīja bijušajā barona Heikinga pilī. Drīz vien tur strādāja pieci skolotāji un mācījās vairāk kā 100 bērnu. Izveidoja internātu, iekārtoja kopgaldu. Mazturīgāko vecāku bērni pusdienas saņēma par brīvu, jo skolai bija sava saimniecība. Iestādīja ābeļdārzu, bet skolas priekšā - košumdārzu ar rozāriju, pēc Rīgas brāļu kapu apzaļumošanas arhitekta A.Zeidaka skicēm.
2. Pasaules kara laikā - 1944.gadā skolas ēkā iekārtoja vācu lazareti, bērni mācījās kultūras namā, bet arī no turienes skolu padzina. Tad sestā un septītā klase iekārtojās "Nokalnu" mājās, bet pirmās piecas klases devās mācīties uz "Valtiņu" mājām. Skolas košumduārzu vagoja tranšejas.
No 1945.gada skola kļuva par septiņgadīgo pamatskolu, to vadīja direktora Erna Veisberga. Skolai vajadzēja atgūt sākotnējo izskatu, iekārtot klases, savākt inventāru. Nesavtīgi strādāja 0.Āboliņa, O.Ēvaldsone, J.Mūrmanis, V.Cīrule, V.Jankevics, skolēni un vecāki. Skolotāji vadīja arī pagasta kultūras dzīvi. Vienmēr pagasta kora diriģents ir bijis skolas dziedāšanas skolotājs. Izcila diriģente bija E.Veisberga, kuras laikā skolas koris rajonā guva godalgotas vietas. Liels ieguvums skolai un pagastam bija skolotājs R.Mellups - talantīgs režisors un aktieris, kura vadībā iemirdzējās Vandzenes teātra kolektīvs ar R.Blaumaņa un citu dramaturgu lugu iestudējumiem. Neaizmirstamas lomas tajās atveidoja H.Mellupe, 0.Āboliņa, J.Veids. Kora kopā turētāja ilgus gadus bija 0.Āboliņa (skolas deju kolektīvu vadītāja, kopā ar H.Mellupi arī drāmas kolektīva vadītāja). 6 gadus zīmēšanu mācīja gleznotāja Alise Zvirbule.
Skolas direktors laikā no 1950.gada līdz 1951.gadam bija Dorbe. 1951.gadā skolā sāka strādāt vēstures skolotāja G.Bernsone.
No 1951.gada Vandzenes skolā par direktoru strādā Jānis Veids, 1951.gada augustā ar rajona TIN vadītāja K.Hofmaņa parakstu pavēlē par Vandzenes septiņgadīgās skolas direktoru nozīmēja J.Veidi, Stendes skolas skolotāju. Reizē par Vandzenes skolas fizkultūras skolotāju kļuva J.Veida dzīvesbiedre Velta. J.Veids mācīja vēsturi un vadīja skolēnu kori.
1952.gada vasarā notika skolas kosmētiskais remonts, terasē pie lielajām kāpnēm uzmūrēja apmales puķu dobēm, bet skolnieka Ozoliņa tēvs izlēja un uzstādīja skolas skvērā lielas dekoratīvas puķu vāzes.
Lielākas izmaiņas skolotāju kolektīvā notika pirms 1953./ 54. māc.gada. Uz dzīvi Rīgā pārcēlās A.Zvirbule un Jēkabsone. Skolotāju saimi papildināja seši skolotāji. Skolu izveidoja par vidusskolu.
1955.gada sākumā rajona TIN izlēma, ka Vandzenes skola izveidojama par augošu vidusskolu. Tāpēc skolu vasarā pārbūvēja. Skolā likvidēja skolotāju dzīvokļus, tos piemēroja mācību telpām - klasēm, kabinetiem. Pagrabstāvā izbūvēja darbnīcu zēniem pēc jau pieminētā Ozoliņa iniciatīvas un ar viņa praktisku līdzdalību. Vēlāk viņš strādāja par šo darbnīcu meistaru.
1955./56. mācību gadā tika sākts darbs pirmajā augošajā vidusskolas 3.klasē. Skolotājiem bija liela slodze gan skolā, gan Vandzenes kultūras dzīvē - gatavojoties gan rajona, gan Latvijas Dziesmu un deju svētkiem. Cītīgais darbs vandzeniekos viesa cerības, un tiešām - gan koris, gan deju kolektīvs bija starp rajona labākajiem.
Savas atmiņas stāsta T.Bērziņa: "Mani pirmie skolotāji bija Kārlis Ansons ar sievu. Viņi sāka abi strādāt vecajā Vandzenes skolā "Mežotnēs". Arī es te sāku mācīties 1. klasē.
Mūsu skola, tā bija toreiz, mūsu acīs ļoti liela un skaista. Divas lielas istabas, katrā pa divām klasēm. Viens skolotājs strādāja reizē ar divām klasēm. Tad pienāca laiks, kad mums vajadzēja pārcelties uz pili, uz tagadējo Vandzenes vidusskolu. Tad nāca klāt jauni skolotāji - Ansoni, Andersone, Peimane, Ēvaldsone, Veisberga, Āboliņa. Bucelārs Ansons bija skolas direktors, centīgs un strādīgs skolas vadītājs. Mācīja visus pie darba, stādījām kociņus, krūmus, puķes."
Skolotāja Olga Āboliņa dzimusi 1908.gada decembrī Sabilē. Viņas vecāki ir strādnieki. Viņu māja bijusi Rumbulas upītes krastā, lielā kalnā, ļoti skaistā vietā. Tur viņa nodzīvojusi 5 gadus.
1914. gadā aprīlī visa ģimene devusies bēgļu gaitās, jo Latvijā iebruka vācieši. Sākumā viņi bijuši Valkā, pēc tam aizceļoja uz Krieviju. Tur viņi apmetās skaistā vietā - Ribinskā, kura arī atradās upes krastā - tā bija straujā Krievijas upe Volga. Šeit viņi nodzīvoja sešus gadus. Pagāja arī Oktobra revolūcijas laiks. 1920.gadā nomira Olgas Āboliņas māte un tādēļ ģimenei bija jāatgriežas mājās. Šie gadi, ko viņi dzīvo Krievijā, ir ļoti grūti. Pilsētā un valstī valdīja bads.
Sabilē Olga Āboliņa pabeidz pamatskolu, un pēc pašas vēlēšanās sāk mācīties Rīgas skolotāju institūtā, kurā nemaz tik viegli tajā laikā nebija iekļūt. Bija liels konkurss - uz vienu vietu pretendēja 4 vai 5 cilvēki. Pārbaudījuma eksāmeni bija ļoti daudzos priekšmetos. Sešus gadus 0.Āboliņa mācījās, un tad devās uz savu pirmo darba vietu. Tā bija Kuldīga. Nākošā - ir Dzedru pamatskola.
Pienāk 1941.gads, sākas Lielais Tēvijas karš. Ģimene pārceļas uz Vandzeni. Skolotājas mīļākais priekšmets bija krievu valoda, varbūt tādēļ, ka viņa bija dzīvojusi Krievijā, iemīļojusi to.
37 gadus 0.Āboliņa nostrādāja mūsu skolā. Viņa ir saņēmusi pelnītus apbalvojumus: medaļas - "Teicamniece izglītības darbā", "Teicamniece Kultūras darbā", "Veterānu medaļa" un arī ļoti daudz pateicību, Godarakstus.
VANDZENES VIDUSSKOLAS ATKLĀŠANA UN PIRMIE IZLAIDUMI
1954./55. mācību gadā skolā ir daudz audzēkņu, jo 8.klasē uzņem jauniešus no plašas apkārtnes- Nogales, Uguņiem, Upesgrīvas, Kaltenes, Valgalciema, Mērsraga, Kūļiem, Oktes, Pļavām, Sārcenes. Skola kļūst par vidusskolu. Skolā darbojas ari internāts. Šajā laikā par skolas direktoru strādā J. Veids.
1957./58.mācību gadā Vandzenes vidusskolā mācās 294 skolēni. Šajā gadā Vandzenes skolai ir liels notikums - pirmais vidusskolas izlaidums. Vidusskolu 1958.gadā beidz 16 audzēkņi, kuru klases audzinātāja bija S.Sjomkāne.
Tie ir : Bete Raita, Otto Velga, Briede Raisa, Otto Velta, Dorbe Rota, Ozola Aina, Erķena Biruta, Ozoliņa Kira, Gipsers Kārlis, Ronberga Margita, Kalniņa Elga, Šteinberga Zigrīda, Krūmiņa Vija, Veldze Daina, Kukītis Kārlis, Zēniņa Ārija.
Šajā mācību gadā Vandzenes vidusskolā par direktoru strādāja K.Baumanis.
Otro Vandzenes vidusskolas izlaidumu beidz jau 22 skolēni. Tas liecina par Vandzenes vidusskolas popularitāti.
Viens no tiem ir Alberts Berģis. Viņš pēc vidusskolas beigšanas mācījās Rīgā, 3.tehniskajā skolā. Pēc skolas beigšanas strādājis Talsos par kinomehāniķi. Ar 1978.gadu strādā CRBP -18 par inženieri.
Lediņš Ivars pēc izglītības ir kuģu kapteinis, mācījies Liepājas jūrskolā, 3 gadus strādājis uz kuģiem, 3 gadus - kā stūrmanis. Pēc tam strādājis Laidzes ekonomiskajā sovhoztehni-kumā.
Negribs Edvīns mācījies tehniskajā skolā Nr. 4, pēc tam strādājis par mehāniķi Rūjienas prof.tehniskajā skolā un par ražošanas apmācības meistaru prof.tehniskajā skolā Nr. 10. Strādājis Cēsīs augstsprieguma tīklā par dežūrējošo elektromontieri, pēc tam Vandzenē par šoferi. Vēl strādājis Talsu grāmatnīcā.
Šai lielajai klasei par audzinātāju bija M.Mellupe.
Arī Vandzenes vidusskolas trešais izlaidums nav mazāk kupls. Šajā 1960.gadā vidusskolu beidz 23 skolēni.
Tie ir:
Segliņa-Ieviņa dzimusi 1942.gada 19.aprīli. 1956.gadā sāk mācības Vandzenes vidusskolā 3.klasē. Mācībās bija centīga, labi mācījās. 1960.gadā beidza vidusskolu, iestājās LVU bioloģijas fakultatē - klātienē, pēc pirmā gada pārgāja neklātienē un sāka strādāt VandzeneS vidusskolā un audzināja 2.klasi līdz 6. klasei.
Valda Lanka turpina mācības Ventspils mūzikas skolā kordirigentu nodaļā. Sākot ar 1966.gada rudeni strādā par dziedāšanas skolotāju Vandzenes vidusskolā. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem pāriet darbā uz Laidzi.
Maija Īstena - 1961.gadā sāk strādāt Vandzenes vidusskolā un audzina 3.klasi, strādā līdz 1963.gadam Vandzenes vidusskolā.
Edvīns Bandenieks pēc vidusskolas beigšanas iestājas LVU fizikas-matemātikas fakultātē. Beidzis LVU strādā Tukuma vidusskolā par matemātikas skolotāju.
Visvaldis Ģederts pēc vidusskolas beigšanas strādā par skolotāju Nogales 8-gadīgajā skolā. Pēc tam Rojas zvejnieku artelī "Banga" par radiomehāniķi. Mācījies Rīgas jūrasskolā, beidzis to atkal strādā "Bangā".
Klases audzinātāja bija Gaida Bernsone. Šo klasi izvadīja direktore A.Balode, kura direktores darbu strādā 1959.g.-1964.g.
1961.gadā Vandzenes vidusskolu beidz tikai 14 skolēni. Klases audzinātāja bija R.Kristberga.
1962.gadā Vandzenes vidusskolu beidza 16 skolēni.
Ēvele - Šulce Maija ir beigusi LLA agronomijas fakultāti. Griška Jānis - LLA mehanizācijas fakultāti. Sudrabiņa Dzintra ir beigusi LVU juridisko fakultāti. Piektā vidusskolas izlaiduma audzinātājs bija G.Krēžis.
VANDZENES VIDUSSKOLA LĪDZ LATVIJAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS LAIKAM
1963.gadā Vandzenes vidusskolu beidz vairs tikai deviņi skolēni.Tas izskaidrojams ar to, ka tiek atvērtas vidusskolas Rojā, Mērsragā. Šīs klases audzinātāja bija R.Brauere.
Šajā gadā skolā darbu sāka Monika Pence. Viņai ir augstākā izglītība - beigusi Liepājas Pedagoģisko Institūtu. Šajā gadā 1. septembrī skolotāja M.Pence kļuva par Vandzenes vidusskolas skolotāju un 1. klases audzinātāju. 1. klasei viņa mācīja visus priekšmetus, izņemot mūziku. Viņai šī pirmā klase ir bijusi vienīgā, kuru viņa izvadījusi līdz 11. klasei. Skolotāja Pence ir arī vienīgā skolotāja, kas ir audzinājusi skolēnus no 1. līdz 11. klasei.
Skolotāja Elizabete Raita savas darba gaitas Vandzenes vidusskolā arī ir sākusi 1963.gadā - 16.janvārī. Viņa ir beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu - matemātikas fakultāti. Viņai ir matemātikas skolotājas diploms vidusskolas klasēm. Bet viņa matemātiku sāka mācīt jau pirmajām klasēm.
7.izlaidums 1964.gadā, to beidz 20 skolēni, klases audzinātājs G.Kristbergs.
Tie ir:
Alberts Āboliņš-Ābols pēc vidusskolas mācījies Politehniskajā institūtā. Tagad strādā Rīgas elektrotīklā.
Elmārs Kūliņš beidzis LLU, tagad zemnieks, dzīvo Vandzenē.
Zoro Ināra pēc vidusskolas mācījusies Jelgavas Pedagoģiskajā skolā. Pašlaik strādā Jelgavā "Mārītē".
Šajā gadā par skolas direktori sāk strādāt A.Upnere, līdz 1976.gadam.
1974.gadā bija 16. izlaidums, kuru beidza 13 skolēni, no tiem četri beidza augstskolas - viens LVU vēstures fakultāti, viens beidza Ventspils mūzikas vidusskolu, viens - Liepājas Pedagoģisko institūtu, divi - Politehniskā Institūta ekonomikas fakultāti u.c. Ar dažiem izņēmumiem katrs strādā savā izvēlētajā profesijā. Klases audzinātāja bija M.Pence.
Foto:Monika Pence (skolas direktore), 2009.gada marts
Ar 1980.gada 1. septembri M.Pence ir skolas mācību pārzine, šo darbu viņa turpina vēl šodien. Šis darbs nebūt nav pateicīgs, viņa cenšas to pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Skolotāja Pence par savu darbu stāsta: "Žēl bija šķirties no audzināmās klases, jo mācību pārzinim klases nevarēja būt. Sākumā bez klases jutos kā pamesta, kā bez pieturas punkta, bet pamazām pieradu. Pirms 4 gadiem atkal kļuvu klases audzinātaja. Esmu ļoti priecīga par to, jo atkal man ir savi bērni, kaut gan kā mācību pārzinei "mani bērni" ir visas skolas skolēni. Ļoti pārdzīvoju to, ka skolēns negrib mācīties, nesaprot, ka bez izglītības tu nekas nebūsi. Daudz runāju, cenšos šos skolēnus pārliecināt, bet diemžēl bez panākumiem. Liels gandarījums ir tad, ja skolēns nāk aprunāties par savām problēmām un ja varu kaut kā palīdzēt sasāpējušās lietas atrisināt. Mācību pārzines darbs nav tikai sastādīt stundu sarakstu, strostēt nesekmīgos, bet arī pēc iespējas palīdzēt, atbalstīt un sadarboties gan ar skolēniem, gan skolotājiem."
1985./86. gadā Padomju Savienībā pie varas nāk M.Gorbačovs. Ar savu "pārkārtošanās" programmu. Valstī sākas ekonomiskā krīze, kas tieši atsaucas uz vidusskolēnu skaitu, jo vecāki centās bērnus sūtīt uz profskolām un tehnikumiem. Tur maksāja stipendijas un pēc to beigšanas bērni guva iespēju strādāt labi apmaksātos darbos.
Tāpēc arī nav brīnums, ka no 1988. līdz 1996.gadam ir salīdzinoši mazs vidusskolu beidzēju skaits, it īpaši zēnu, lai gan iedzīvotāju skaits Vandzenes pagastā ir pieaudzis.
Ja valdība nedomās par valsts ekonomisko attīstību un vidējo slāņu iedzīvotāju izglītošanu, tad vidusskolu absolventu skaits aizvien saruks.
Par direktori kļūst Mārīte Stanga.
1987.gadā skolā tiek veikts kapitālais remonts. Tiek nokrāsota gan no ārpuses, gan daudz kas izmainīts skolas iekšpusē. Šajā laikā par direktoru sāka strādāt Gaidis Bierands. G.Bierands stāsta: "Kad sāku strādāt Vandzenes vidusskolā,tika runāts un domāts par jaunas skolas celšanu. Jau toreiz bija grūtības ar jaunās skolas celtniecības finansēšanu. Es domāju, vai būs jauna skola vai nebūs, arī vecā ir jāsakārto. Man bija programma, kas būtu jāpaveic katru gadu. Mainoties laikiem, ideja par jaunas skolas celšanu netika realizēta, un mēs turpinājām darbu pie iesāktā. Gribu atzīmēt, ka mums bija laba sadarbība ar mācību daļas vadītāju Moniku Penci. Uztrauca skaitliski mazās vidusskolas klases un tomēr ir izdevies panākt, ka tagad uz vidusskolu nāk vairāk skolēnu.
Vandzenes vidusskolai derētu padomāt par īpašu profilkursu vidusskolā. Latvijai ir problēmas ar daudzo skolu un sevišķi vidusskolu uzturēšanu.
Taču Vandzenes vidusskola bija, ir un būs. Un kā saka, Rīga nav pabeigta un skola arī ne."
1989.gadā Vandzenes vidusskolu beidz 9 skolēni. Ar sudraba medaļa vidusskolu beidz Inga Jēkabsone. No šiem 9 skolēniem 6 ir meitenes un 3 zēni, audzinātāja Maija Krēže. Četri no beidzējiem iestājas augstskolā, 2 no tiem to pabeidza.
Tie ir: Inga Jēkabsone un Viktors Sniegs-Sniedziņš.
Skolotājas E.Raitas atmiņas stāsts: "Vandzenes vidusskolu uzkatu par savu vienīgo darba vietu. Vandzenē man ir veicies ar audzināmām klasēm, jo to skolēni ir bijuši "grūti audzināmie". Katrai klasei ir bijusi kāda aizraušanās. Manas pirmās klases skolēni ļoti aizrāvās ar pārgājieniem, otrās klases skolēni bija sacensību mīļotāji. Tajā laikā bija ierindas mācība un bija jāpiedalās visai klasei kopā. Man klasē daudziem puišiem bija slikta stāja un gribēju to izlabot, tādēļ panācu, lai mana klase startē ar divām komandām. Un tad nu teicu saviem puišiem, ka viņi par savu izgāšanos atbildīgi "būs paši, jo meitenes startēs atsevišķi. Atklāti sakot, es ļoti baidījos, ka puiši izgāzīsies. Skats, kad viņi iesoļoja zālē, bija satriecošs. Viņi ieguva pirmo vietu, bet meitenes 2. vietu. Pēc skolas beigšanas viņi mācījušies visās Latvijas augstskolās un daudzos tehnikumos.
LLA ir mācījušies - O.Bergis, A.Prūsis, D.Dūzele, G.Jaņpēters u.c.
RMI ir mācījusies S.Štobe.
LVU ir mācījušies - D.Okmane, U.Geikins, I.Garševica u.c.
RPI ir mācījušies - A.Jansone, G.Krama, A.Dorbe u.c.
LPI ir mācījušies - L.Gargurne, A.Raits u.c.
Man ir bijis tas gods kopā strādāt ar ļoti labiem skolotājiem: Kārkliņu- 1-4. kl. skolotājs,
sk. Gūžu - 1-4.kl. skolotāju, H.Mellupi - latviešu valodas un literatūras skolotāju, Kristbergu - fizikas skolotāju, Kaušeli - fiziskās audzināšanas skolotāju, visi šie skolotāji pārzināja savus priekšmetus".
VANDZENES VIDUSSKOLA LATVIJAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS LAIKĀ
1993.gadā pirmās un otrās klasītes, sakarā ar skolas šaurajām telpām, tika pārceltas uz bērnudārza ēku.
1992./93. mācību gadā Vandzenes vidusskolā par angļu valodas skolotāju strādā Stīvens Hansens. Stīvens pēc tautības ir amerikānis, kurš par Latviju, pirms ierašanās šeit, zināja tikai, ka ir tāda pilsēta Rīga un vārdu "sveiks". Taču jau pēc nodzīvotajiem 2-3 mēnešiem varēja diezgan brīvi runāt latviski.
Stīvens ir dzimis Vašingtonas štata pilsētā Šeltonā. Beidzis Losandželosas koledžu, matemātikas klasi. Stīvens toreiz bija jauns puisis (mazliet pāri divdesmit) un Latvijā ieradās ar mērķi iepazīt šeit dzīvojošo tautu un kultūru. Viņam bija izvēle doties uz Latviju vai Lietuvu. Nejaušu apstākļu sakritības dēļ viņš ieradās Latvijā.
Vandzenes bērniem Stīvens deva ļoti daudz. Pirmkārt, bija iespēja salīdzināt līdz šim mācīto angļu valodu ar dzīva amerikāņa izrunu. Stīvens arī stundās lielāku vērību piegrieza ne tikai gramatikai, bet tieši sarunvalodai. Diezgan daudz no viņa mācījās arī Vandzenes iedzīvotāji un skolotāji. Tas notika gan ikdienā, gan angļu valodas kursos, ko vadīja Stīvens. Skolotāji no Stīvena varēja mācīties precizitāti, aktivitāti, darba prieku un dzīvesprieku jebkurā darbā.
Jau no 1988.gada līdz 1994.gadam par skolas direktoru strādā, kā jau iepriekš minēts, G.Bierands.
Viņu nomainīja Ģirts Limanskis, kurš sāka darbu 1994. gadā. Šajā laika posmā skolotāju skaits nav krasi mainījies. Piemēram, 1993.gadā skolā strādāja 38 skolotāji, bet 1996.gadā - 36 skolotāji.
1995./96. mācību gadā Vandzenes vidusskolā par angļu valodas skolotāju strādāja Amerikas latviete Linda Neiberga. Latvijā viņa ieradās, lai iepazītu savu Tēvzemi.
Viņa dzīvo Bostonā, mācījusies angļu valodu un literatūru. Vandzenes vidusskolas skolēniem angļu valodu apgūt pie viņas bija viegli. Linda Neiberga uz stundām vienmēr gāja dzīvespriecīga un vienmēr gatava darbam.
1996.gadā Vandzenes vidusskola pāriet pagasta finansējumā. Šajā laikā par skolas direktoru strādā G.Limanskis. 1996./97. mācību gadā darbu iesāka 36 skolotāji un 15 tehniskie darbinieki. Šajā gadā skolā 12.klasē mācās 19 skolēni, klases audzinātāja Ritma Prūse.
SECINĀJUMI: Vandzenes skolas vēsturē nozīmīgākais ir:
1. Vandzenes pils celta 19. gs. sākumā. Baltijas muižu apsekotājs arhitekts Heincs Pirangs par Vandzenes muižu raksta, ka tik izteikts simetriski kārtots muižas ansamblis ar tik tālu ceļa atvirzienu ir vienīgais Kurzemē. 1848.gadā muižu par 100 000 sudraba rubļiem nopērk Teodors Heikings. 1920. gadā pils pariet valsts īpašumā. 1937.gadā par pils īpašnieku kļūst skola.
2. 1862.gadā pirmo reizi Vandzenē sāk mācīt skolēnus. Nebija skolas telpu, tāpēc stundas notika kalpu ērbiģī "Vecellē." 1866.gada rudenī sākas mācības jaunajā skolā, kurai materiālus deva barons Heikings. Pirmais Vandzenes skolas skolotājs bija P.Klāsons. Bet vēlāk tika algots otrs skolotājs - Ernests Vīgners. Vandzenes pirmais skolotājs skolā nostrādāja 20 gadus. Bet pēc viņa sāka skolā strādāt P.Cimmermanis, kurš Klāsonu pārspēja, jo viņš skolā nostrādāja 33 gadus. Cimmermanim par palīgu strādāja J.Linde. 1919.gadā skolā sāka darbu I.Seržants.
3. 1935. gadā par Vandzenes četru klašu pamatskolas pārzini tika iecelts K.Ansons. 1937.gadā skolai pievienoja Skreites pamatskolu, tādēļ izveidojas sešgadīgā pamatskola, kurai telpas ierādīja bijušajā barona Heikinga pilī. Drīz vien skolā strādāja pieci skolotāji un 100 bērnu. Lai bērniem būtu kur mitināties skolas laikā, izveidoja internātu. Izveidoja arī kopgaldu.
2.Pasaules kara laikā Vandzenes skolas ēka cieta neveiksmes, Tur iekārtoja vācu lazareti, tādēļ mācības tika pārceltas uz dažādām Vandzenes mājām.
1945.gadā skola kļuva par 7.gadīgo pamatskolu.To vadīja direktore E.Veisberga. Tika veikti dažādi pasākumi, lai skola atgūtu sākotnējo izskatu. Vandzenes skolas skolotāji vadīja arī pagasta kultūras dzīvi.
1950.-1951.gadā par direktoru Vandzenes skolā bija Dorbe. Pēc viņa direktora amatā stājās J.Veide. Mūsu skolai nozīmīgs bija 1952. gads, tad notika skolas kosmētiskais remonts, bet vēl nozīmīgāks skolai ir 1954.gads, kad skola kļūst par vidusskolu, tādēļ skolā likvidēja skolotāju dzīvokļus, tos piemēroja mācību telpām - klasēm, kabinetiem. Šajā gadā ievērojami palielinājās skolēnu skaits, jo 8. klasē uzņēma jauniešus no plašas apkārtnes.
4. Pirmo skolas izlaidumu 1953.gadā beidza 16 audzēkņi, kuru klases audzinātāja bija S.Sjomkāne. Katru nākošo izlaidumu beidza ievērojams audzēkņu skaits. Līdz 1971.gadam vidusskolu nevienu gadu nebeidza mazāk kā 10 audzēkņi. Piemēram, 1966. gadā vidusskolu beidza 29 audzēkņi.
Mūsu skolā ir strādājuši un strādā daudz dažādi un populāri skolotāji. Piemēram, skolotāji - Āboliņa , Bernsone, Raita, Tīģere, Pence, Krēže u.c.
1987.gadā Vandzenes vidusskola tiek kapitāli izremontēta, pēc tam par direktoru sāka strādāt Gaidis Bierands.
Mūsu skolai ir bijuši 38 izlaidumi.
1994.gadā par Vandzenes vidusskolas direktoru kļūst Ģ.Limanskis, kurš šo darbu pilda vēl šogad - 1997.gadā.
IZMANTOTA LITERATŪRA
1. Talsu novads - enciklopēdisks rakstu krājums, Rīga, 1935.-1937.gads.
2. Driķe B., Talsu vēstis, 1993.gads, 8.jūnijs.
3..Krēže M., Vandzene, 1991. g. jūnijs.
4. Negriba L., Pēc stundām., 1996.g. jūnijs.
