Operācijai ievesto karaspēku Latvijā rūpīgi slēpa, daudzviet sarīkoja it kā militārus manevrus. No 33 ešeloniem pirmais ( Rīgas ) no Ropažiem aizgāja 25.martā, bet pēdējais – no Jelgavas 28.martā. Papildus 33.ešelons aizgāja no Rēzeknes 30.martā. Atšķirībā no 1941.gada izsūtīšanas ģimenes brauca nesadalītas.
... Lasīt tālāk »
1919.gada 6.martā sadursmē pie Airītēm krita pirmais Lativešu karaspēka komandieris - pulkvedis Oskars Kalpaks.
1919. gada februārī frontes līnija apstājās pie Ventas. Liepājā un Grobiņas apriņķī tika veikta mobilizācija, kas bataljonu papildināja līdz 600 vīriem. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi.
3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai. Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apd
... Lasīt tālāk »
Klātesot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim Raimondam Graubem un
Lietuvas delegācijai, 19. janvārī Mārupes kultūras namā tika godināti tie
cilvēki, kuri pirms 22 gadiem nebaidījās aizstāvēt ideju par brīvu
Latviju.